2022. gada janvārī stājās spēkā reģionālais visaptverošais ekonomisko partnerattiecību līgums (RCEP), kas aptver 10 ASEAN valstis, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. 15 dalībvalstis aptver gandrīz vienu trešdaļu pasaules iedzīvotāju, un to kopējais eksports veido aptuveni 30% no pasaules kopējā eksporta. 2021. gadā Ķīna uz RCEP dalībvalstīm eksportēja 562,31 miljardu juaņu tekstilizstrādājumu un apģērbu, kas veido 27,6% no Ķīnas kopējās tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta vērtības. Saskaņā ar vienas valsts datiem, starp desmit lielākajiem Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta tirgiem RCEP dalībvalstis ir piecas, proti, Japāna, Vjetnama, Dienvidkoreja, Austrālija un Malaizija, kuru eksports ir 129,51 miljards juaņu, 113,78 miljardi juaņu, 65,02 miljardi juaņa, attiecīgi 44,07 miljardi juaņu un 41,93 miljardi juaņu, kas veido 6,4%, 5,6%, 3,2%, 2,2% un 2,1% no Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu kopējās eksporta vērtības.
Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta shematiskā diagramma uz RCEP dalībvalstīm 2021. gadā
Lai kvalitatīvāk īstenotu Tirdzniecības ministrijas un citu sešu departamentu vadošajos atzinumos par reģionālā visaptverošā ekonomiskās partnerības līguma kvalitatīvu ieviešanu izvirzītās prasības “pievērst lielāku uzmanību un pētīt RCEP dalībvalstu tehniskos tirdzniecības pasākumus” (RCEP), mēs tagad apkopojam un sakārtojam RCEP tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecības tehniskos pasākumus, lai sniegtu norādījumus tekstila un apģērbu uzņēmumiem RCEP tirgus attīstībai.
Japāna
01 regulējošā iestāde
Japānas tekstilizstrādājumu un apģērbu importu regulējošās aģentūrās galvenokārt ietilpst Veselības, darba un labklājības ministrija (MHLW), Ekonomikas, rūpniecības ministrija (METI), Patērētāju lietu aģentūra (CAA) un Japānas muitas un tarifu birojs. 02 tehniskajiem noteikumiem un standartiem
Vispārējās prasības tekstilizstrādājumu un apģērbu kvalitātes zīmēm noteiktas Sadzīves preču kvalitātes marķējuma likumā ① un tekstilizstrādājumu kvalitātes marķējuma noteikumos ②. Sīkāku informāciju skatiet JIS L 0001:2014 tekstilizstrādājumu mazgāšanas un apkopes etiķešu identifikācijā ③. Likums par bīstamo vielu kontroli mājsaimniecības priekšmetos ④ un tā īstenošanas noteikumi ⑤ reglamentē bīstamās vielas tekstilizstrādājumos un apģērbā, kā arī uzskaita bīstamo vielu nosaukumus, piemērojamos produktus un testēšanas metodes. Mājsaimniecības priekšmetos esošo bīstamo vielu kontroles standartu izklāsts ⑥ papildina limita prasības. Administratīvais rīkojums par izpildes rīkojuma par ķīmisko vielu novērtēšanu un ražošanu daļēju pārskatīšanu ⑦ nosaka, ka ir aizliegts ievest tekstilizstrādājumus un apģērbu, kas satur perfluoroktānskābi (PFOA) un tās sāļus. Ugunsdrošības likuma 8-3. pants nosaka noteiktu tekstilizstrādājumu un apģērbu degšanas īpašības un etiķetes prasības. Sīkāku informāciju skatiet attiecīgajos Japānas ugunsdrošības asociācijas materiālos ⑨. Preču atbildības likums ⑩ nosaka, ka ražotājs ir atbildīgs par nāvi, savainojumiem vai īpašuma bojājumiem, kas radušies produkta defektu (piemēram, salauztu adatu) dēļ. Turklāt tekstilizstrādājumiem un apģērbu izstrādājumiem, kuros izmantota kažokāda vai āda, jāatbilst Vašingtonas konvencijas, medību akta par savvaļas dzīvnieku aizsardzību, Mājlopu infekcijas slimību kontroles likuma un apdraudēto savvaļas sugu aizsardzības likuma prasībām.
03 atbilstības novērtēšanas procedūra
1. Pēc tam, kad izraudzītā aģentūra ir pārbaudījusi importēto tekstilizstrādājumu un apģērbu, lai tie atbilstu Japānas JIS rūpnieciskajiem standartiem, izstrādājumiem var piestiprināt JIS zīmi, kas norāda, ka tie ir ieguvuši Japānas Rūpniecības standartu izmeklēšanas asociācijas JIS sertifikātu. Tālāk norādītās zīmes tiek izmantotas no kreisās puses uz labo, lai norādītu, ka produkts atbilst JIS produktu standartiem; Atzīmes, kas atbilst apstrādes tehniskajiem standartiem; Zīme, kas atbilst JIS standartiem, kas nosaka noteiktus īpašus aspektus, piemēram, veiktspēju, drošību utt.
2. Tekstilizstrādājumu un apģērbu var piestiprināt arī ar brīvprātīgām kvalifikācijas zīmēm, piemēram, SIF zīmi (Japānas tekstila kvalitātes un tehnoloģiju centra augstas kvalitātes produkcijas sertifikāts), zīda zīmi (starptautiskās zīda tekstila asociācijas sertificēti izstrādājumi ir izgatavoti no 100% zīda ), kaņepju zīme (Japānas linu, rāmijas un džutas tekstilizstrādājumu ražotāju asociācijas augstas kvalitātes izstrādājumu sertifikāts), SEK zīme (Japan Textile Function Evaluation Association sertificēti produkti) un Q zīme (Q Mark komitejas augstas kvalitātes produktu sertifikāts) . 3. Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija veic tirgus uzraudzību, veicot pārbaudi uz vietas un sniedzot publisku ziņojumu, un paziņos ražotājam vai piegādātājam, lai tas izlabotu tekstilizstrādājumus un apģērbu, kas nav kvalificēts vai nav marķēts saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem. Ja uzņēmuma operators savlaicīgi neizlabos, uzņēmuma operatoram saskaņā ar Japānas rūpniecības standartizācijas likuma noteikumiem tiks piespriests brīvības atņemšana uz noteiktu laiku līdz vienam gadam un naudas sods ne vairāk kā 1 miljona jenu apmērā.
04 silti padomi
Uzņēmumiem, kas eksportē tekstilizstrādājumus un apģērbu, būtu jāpievērš uzmanība Japānas mājsaimniecības preču kaitīgo vielu uzraudzībai, jo īpaši precēm, kas nav norādītas Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu obligātajos standartos, piemēram, liesmas slāpētāji, insekticīdi, fungicīdi un pelējuma necaurlaidīgi apdares līdzekļi, perfluoroktānskābe skābe (PFOA) un tās sāļi. Japāna pieprasa, lai formaldehīda saturs zīdaiņiem, kas jaunāki par 24 mēnešiem, būtu mazāks par 16 mg/kg, kas ir stingrāks par GB 18401 (20 mg/kg) noteikumiem Ķīnā. Jāpievērš arī uzmanība. Turklāt Japānā ir stingras prasības salauztām adatām, un importētajam apģērbam ir jāiztur lauzto adatu pārbaude. Uzņēmumiem tiek ieteikts izmantot adatu pārbaudes iekārtas, lai pastiprinātu pārbaudi.
Vjetnama
01 regulējošā iestāde
Vjetnamas tekstilizstrādājumu un apģērbu drošības standartus ir formulējusi Vispārējā standartu, metroloģijas un kvalitātes pārvalde (stameq) Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas pakļautībā, kas ir atbildīga par standartizāciju, metroloģiju, produktivitāti un kvalitātes vadību. Par tekstilizstrādājumu un apģērbu drošības uzraudzību atbild Rūpniecības un tirdzniecības ministrija. Ministrijas Zinātnes un tehnoloģiju departaments ir atbildīgs par sertifikācijas, novērtēšanas un testēšanas institūciju uzņēmumu reģistrācijas lietu izskatīšanu un izvērtēšanu, bet ministrijas pakļautībā esošais visaptverošais tirgus pārvaldības departaments ir atbildīgs par provinču un pašvaldību tirgus pārvaldības nodaļu tiešu organizēšanu un vadīšanu. centrālās valdības pakļautībā pārbaudīt, kontrolēt un risināt preču un preču kvalitātes noteikumu pārkāpumus. Importētos tekstilizstrādājumus un apģērbu izlaiž muita.
02 tehniskajiem noteikumiem un standartiem
Vjetnamas tekstilizstrādājumu un apģērbu tehniskie noteikumi ir qcvn: 01 / 2017 / BCT nacionālie tehniskie noteikumi par formaldehīda un azo krāsvielu saturu, kas var sadalīties aromātiskos amīnos tekstilizstrādājumos (noteikumi izdoti 21 / 2017 / tt-bct ⑪ un turpmākie grozījumi 0187 / 20187 / tt-bct ⑫ un 20 / 2018 / tt-bct ⑬). Preču marķēšanas noteikumi ⑭ nosaka Vjetnamā pārdoto preču marķēšanas prasības. Etiķetes jāraksta vjetnamiešu valodā, norādot šķiedru sastāvu, tehniskās specifikācijas, brīdinājuma informāciju, lietošanas un uzglabāšanas instrukcijas, ražošanas gadu u.c.
03 atbilstības novērtēšanas procedūra
1. Vjetnamas tirgū pārdotajiem produktiem un precēm jāatbilst qcvn: 01 / 2017 / BCT nacionālajiem tehniskajiem noteikumiem par formaldehīda un azo krāsvielu saturu, kas tekstilizstrādājumos var sadalīties aromātiskos amīnos; Saskaņā ar Zinātnes un tehnoloģiju ministrijas Paziņojumu Nr. 28 / 2012 / tt-bkhcn ⑮ un Paziņojumu Nr. 02 / 2017 / tt-bkhcn ⑯ atbilstības zīmi (CR zīmi) drukā. 2. Importa un eksporta muitošanai Vjetnamā ir nepieciešami dažādi dokumenti, kas norādīti 38 / 2015 / tt-btc ⑰, 39 / 2018 / tt-btc ⑱, 60 / 2019 / tt-btc ⑲ un 06 / 2021 / tt-btc / tt-d. 2021. gada 22. janvāris. Turklāt sakarā ar jaunā muitas likuma ieviešanu principā ir jāveic elektroniskā muitošana.
04 silti padomi
Kaitīgo vielu ierobežojumi tekstilizstrādājumos un apģērbā Vjetnamā ir atviegloti nekā Ķīnā. Piemēram, prasības attiecībā uz formaldehīdu izstrādājumos, kas paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, kas jaunāki par 36 mēnešiem, ir ne vairāk kā 30 mg/kg (Ķīnā 20 mg/kg), un 22 azo vielas nepārsniedz 30 mg/kg (24 azo vielas ir ne vairāk vairāk nekā 20 mg/kg Ķīnā). Eksportējot uz Vjetnamu, galvenā uzmanība jāpievērš qcvn: 01 / 2017 / BCT nacionālo tehnisko noteikumu prasībām par formaldehīda un azo krāsvielu saturu, kas tekstilizstrādājumos var sadalīties aromātiskos amīnos, piemēram, atbilstības zīmei un atbilstības deklarācijai.
Publicēšanas laiks: 22. augusts 2022